Sabiedrībā onkoloģiskas saslimšanas tiek uzskatītas par vissmagākajām un visgrūtāk ārstējamām. Vēzis ļoti bieži saistās ar sāpēm, nāvi, izolāciju un ciešanām. Pacienta reakcija, uzzinot par vēzi, var būt dažāda.
Pirmajā slimības stadijā var pārņemt tādas emocijas kā: [1]
- dusmas,
- niknums,
- izmisums,
- netaisnīguma izjūta un jautājumi: “Kāpēc tieši es?”
Kad pirmās emocijas ir pārvarētas, parādās bailes no tālākas ārstēšanās. Pacienta bailes var būt dažādas:
- bailes no izolētības,
- bailes no ķīmijterapijas, radioterapijas sekām,
- bailes no ārstēšanas — piemēram, no narkozes pirms operācijas, pēcoperācijas komplikācijām,
- bailes no sāpēm,
- bailes būt atkarīgam un vajadzības lūgt palīdzību.
Ja Jūsu tuvinieks nevēlas uzsākt ārstēšanu, parunājiet ar viņu:
- pajautājiet, kāpēc viņš negrib iet pie ārsta — iemesli var būt dažādi,
- runājiet par viņa jūtām un nosakiet viņa bažas (slimnieki bieži baidās zaudēt organisma funkcijas, no ārstēšanas, kas izraisa negatīvas izmaiņas izskatā, autonomijas un neatkarības zaudēšanas, pamestības un izolētības),
- atmaskojiet mītus un domāšanas stereotipus (slimnieki bieži nevēlas būt par slogu saviem tuviniekiem, baidās no sāpēm),
- sazinieties ar konkrētās slimības atbalsta grupu (bieži saslimušie cilvēki nezina par iespējām pilnībā izārstēties, cilvēki, kas pārvarējuši slimību vai turpina ārstēties, var būt iedvesmojošs piemērs sekošanai),
- sazinieties ar psiho-onkologu, priesteri,
- Izrādi viņam izpratni un savas jūtas, “Tava veselība man ir ļoti svarīga, jo es Tevi mīlu un gribu, lai Tu dod sev iespēju izārstēties”.
Literatūra:
1. Nell Dunn, [red.]„Opowieści o raku”, Via Medica, Gdańsk, 2009.
Autors: Evelīna Monastirska (Ewelina Monastyrska),
Psiholoģe, Ķirurģijas un Onkoloģijas katedras un klīnikas doktorante
